Žanrs – Fantasy | Horror
Režisors – Jaromil Jires
Izdošanas laiks - 1970
Ilgums - 77 min
IMDB reitings - 7.3/10
Galvenajās lomās - Jaroslava Schallerová, Helena Anýzová, Petr Kopriva, Jirí Prýmek u.c.
Mans vērtējums: 8/10
Sirreālistisks un fantastisks stāsts par jaunu meiteni, kas saskārusies ar pirmajām pārejas vecuma pazīmēm iekļūst mistisku notikumu un paralēlu pasauļu virpulī, piedzīvojot gan satikšanos ar vampīriem un netikliem misionāriem, gan savas seksualitātes pirmatnējo uzplaiksnījumu un nepiedzīvotu kaisli.
Sākšu ar to, ka šo filmu es uzgāju pavisam nejauši, kad rokoties „Jūtūbē” un meklējot lieliskās amerikāņu dziedātājas un arfas spēlmanes Joannas Newsom’as jauno dziesmu „81” uzdūros kādam viņas fanu veidotam video, kurā uz šīs dziesmas fona bija uzlikti fragmenti no šīs filmas. Video vizuālais noformējums neļāva man ilgi minstināties un aizmirst to, tāpēc sadzinu rokā šo Čehoslovāku filmu un nekavējoties noskatījos. Man nebija ne jausmas ko sagaidīt no šī darba, vien tas bija skaidrs, ka filma būs vizuāli ļoti baudāma un skaista. Tieši tā arī bija, tāpēc vēlētos šoreiz izcelt nevis pašu stāstu, kas gan arī nav zemē metams, bet tieši filmas vizuālo noformējumu, kas sniedza apbrīnojamu estētisko baudījumu un visas, gandrīz pusotras stundas laikā likās kūstam kā salds īriss uz mēles. Zaļganīgi pelēkā filmas nokrāsa, kameru neparastie leņķi, kad tiek filmēt no apakšas vai no augšas, neparastais un noskaņu radošais skaņu celiņš, aktieru teatrāliskās kustības un runas maniere, kā arī biežais acu kontakts ar kameru, kas veidoja brīnumainu dialogu starp filmu un padarīja to daudz personīgāku, tas viss kopā veidoja ārkārtīgi baudāmu un skaistu mākslasdarbu, gribētos pat teikt šedevru.
Jā, piemirsu piebilst, ka šī filma ir veidota pēc Vitezslav Nezval noveles motīviem un ir Čehoslovāku (tagad Slovāku) režisora Jaromil Jires darbs. Vairāk par šo producentu gan pastāstīt nevarēšu, lai gan aiz sevis viņš atstājis krietnu bagāžu ar darbiem. Noteikti novērtēšu vēl kādu viņa filmu.
Tātad, jau izteicos par filmas vizuālo noformējumu, kas likās ļoti baudāms, tāpēc jāsaka daži vārdi par stāstu un filmas ideju. Valērija ir jauna meitene, kurai pieder brīnumaini auskari, kas spēj mainīt lietas un apstākļus, kas ir viņai apkārt (ļoti grūti noformulēt auskaru spējas) un, kad pilsētā ierodas cirka mākslinieku trupa, Valērija starp tiem ierauga kādu šausminošu tēlu, kas starp citu ļoti atgādināja „Nāvi” no Bergmana darba „The seventh seal”. Valērija iekļūst dažādu mistisku notikumu virpulī, kad viņas vecmāmuļa, lai atgūtu jaunību „atdodas” vampīram un pati kļūst par tādu, Valērija arīdzan sastop un iemīlas kādā jaunietī Orlikā, kas ir viens no centrālajiem tēliem filmā un simboliski šķiet kalpo, kā Valērijas dzīve pieaugušas sievietes ādā. Jā, starp citu, filma līdzīgi kā Alejandro Hodorowsky „The Holy Mountain” vai „El Topo” ir pilna ar simboliem, tikai šoreiz galvenā tēma ir seksualitāte. Viss filmā tieši un netieši ir tēmēts uz Valērijas seksualitāti un tās, teiksim, izaugsmi un attīstību. Tas, tomēr ir ļoti savāds un brīnumains process un notikums, kad 13 gadīga meitene piedzīvo savu pirmo asiņošanu un pietuvojas tam slieksnim, kas ved jau pavisam citā, varbūt krāšņākā dzīvē. Domājams režisors tieši to arī bija gribējis uzsvērt. Jā, nepieminēju to, kas man ļoti iekrita acīs jau pēc pirmajām filmas minūtēm – tie bija skūpsti. Skūpstam šajā filmā bija izteikta nozīme, gan kā simbolam, gan kā neverbālajam žestam. Skūpstījās daudz un dikti, tāpēc skaistu un izjustu skūpstu cienītājiem noteikti iesaku pavērot šo filmu. Tas pats arī ar skatieniem, kas svilinoši un reizē tik maigi un dziļi, rotāja filmas personāžu sejas. Lieliska aktierspēle, kaut gan priekš kino ļoti neierasta un teatrāliska, vārda labākajā nozīmē.
Secinājumi neizpaliks no manas puses, tāpēc vēlos teikt, kā jau ļoti bieži esmu teicis – gaumīga kino cienītājiem un vairāk vai mazāk perifērām personībām šis gabals neliks vilties, kaut vai sliktākajā gadījumā palīdzēs atslābināties, izgaršojot kādu vīna glāzi un reizē sniedzot acīm, dvēselei un prātam neatsveramu estētisko baudījumu.
Filmai dodu 8/10 -Kāpēc ne 10?- Tāpēc, ka filmas pats stāsts un doma nelikās tik ļoti izstrādāta un saistoša, bet nekādā gadījumā ne tik ļoti, lai neļautu to izbaudīt.
Režisors – Jaromil Jires
Izdošanas laiks - 1970
Ilgums - 77 min
IMDB reitings - 7.3/10
Galvenajās lomās - Jaroslava Schallerová, Helena Anýzová, Petr Kopriva, Jirí Prýmek u.c.
Mans vērtējums: 8/10
Sirreālistisks un fantastisks stāsts par jaunu meiteni, kas saskārusies ar pirmajām pārejas vecuma pazīmēm iekļūst mistisku notikumu un paralēlu pasauļu virpulī, piedzīvojot gan satikšanos ar vampīriem un netikliem misionāriem, gan savas seksualitātes pirmatnējo uzplaiksnījumu un nepiedzīvotu kaisli.
Sākšu ar to, ka šo filmu es uzgāju pavisam nejauši, kad rokoties „Jūtūbē” un meklējot lieliskās amerikāņu dziedātājas un arfas spēlmanes Joannas Newsom’as jauno dziesmu „81” uzdūros kādam viņas fanu veidotam video, kurā uz šīs dziesmas fona bija uzlikti fragmenti no šīs filmas. Video vizuālais noformējums neļāva man ilgi minstināties un aizmirst to, tāpēc sadzinu rokā šo Čehoslovāku filmu un nekavējoties noskatījos. Man nebija ne jausmas ko sagaidīt no šī darba, vien tas bija skaidrs, ka filma būs vizuāli ļoti baudāma un skaista. Tieši tā arī bija, tāpēc vēlētos šoreiz izcelt nevis pašu stāstu, kas gan arī nav zemē metams, bet tieši filmas vizuālo noformējumu, kas sniedza apbrīnojamu estētisko baudījumu un visas, gandrīz pusotras stundas laikā likās kūstam kā salds īriss uz mēles. Zaļganīgi pelēkā filmas nokrāsa, kameru neparastie leņķi, kad tiek filmēt no apakšas vai no augšas, neparastais un noskaņu radošais skaņu celiņš, aktieru teatrāliskās kustības un runas maniere, kā arī biežais acu kontakts ar kameru, kas veidoja brīnumainu dialogu starp filmu un padarīja to daudz personīgāku, tas viss kopā veidoja ārkārtīgi baudāmu un skaistu mākslasdarbu, gribētos pat teikt šedevru.
Jā, piemirsu piebilst, ka šī filma ir veidota pēc Vitezslav Nezval noveles motīviem un ir Čehoslovāku (tagad Slovāku) režisora Jaromil Jires darbs. Vairāk par šo producentu gan pastāstīt nevarēšu, lai gan aiz sevis viņš atstājis krietnu bagāžu ar darbiem. Noteikti novērtēšu vēl kādu viņa filmu.
Tātad, jau izteicos par filmas vizuālo noformējumu, kas likās ļoti baudāms, tāpēc jāsaka daži vārdi par stāstu un filmas ideju. Valērija ir jauna meitene, kurai pieder brīnumaini auskari, kas spēj mainīt lietas un apstākļus, kas ir viņai apkārt (ļoti grūti noformulēt auskaru spējas) un, kad pilsētā ierodas cirka mākslinieku trupa, Valērija starp tiem ierauga kādu šausminošu tēlu, kas starp citu ļoti atgādināja „Nāvi” no Bergmana darba „The seventh seal”. Valērija iekļūst dažādu mistisku notikumu virpulī, kad viņas vecmāmuļa, lai atgūtu jaunību „atdodas” vampīram un pati kļūst par tādu, Valērija arīdzan sastop un iemīlas kādā jaunietī Orlikā, kas ir viens no centrālajiem tēliem filmā un simboliski šķiet kalpo, kā Valērijas dzīve pieaugušas sievietes ādā. Jā, starp citu, filma līdzīgi kā Alejandro Hodorowsky „The Holy Mountain” vai „El Topo” ir pilna ar simboliem, tikai šoreiz galvenā tēma ir seksualitāte. Viss filmā tieši un netieši ir tēmēts uz Valērijas seksualitāti un tās, teiksim, izaugsmi un attīstību. Tas, tomēr ir ļoti savāds un brīnumains process un notikums, kad 13 gadīga meitene piedzīvo savu pirmo asiņošanu un pietuvojas tam slieksnim, kas ved jau pavisam citā, varbūt krāšņākā dzīvē. Domājams režisors tieši to arī bija gribējis uzsvērt. Jā, nepieminēju to, kas man ļoti iekrita acīs jau pēc pirmajām filmas minūtēm – tie bija skūpsti. Skūpstam šajā filmā bija izteikta nozīme, gan kā simbolam, gan kā neverbālajam žestam. Skūpstījās daudz un dikti, tāpēc skaistu un izjustu skūpstu cienītājiem noteikti iesaku pavērot šo filmu. Tas pats arī ar skatieniem, kas svilinoši un reizē tik maigi un dziļi, rotāja filmas personāžu sejas. Lieliska aktierspēle, kaut gan priekš kino ļoti neierasta un teatrāliska, vārda labākajā nozīmē.
Secinājumi neizpaliks no manas puses, tāpēc vēlos teikt, kā jau ļoti bieži esmu teicis – gaumīga kino cienītājiem un vairāk vai mazāk perifērām personībām šis gabals neliks vilties, kaut vai sliktākajā gadījumā palīdzēs atslābināties, izgaršojot kādu vīna glāzi un reizē sniedzot acīm, dvēselei un prātam neatsveramu estētisko baudījumu.
Filmai dodu 8/10 -Kāpēc ne 10?- Tāpēc, ka filmas pats stāsts un doma nelikās tik ļoti izstrādāta un saistoša, bet nekādā gadījumā ne tik ļoti, lai neļautu to izbaudīt.